No 14. marta līdz 3. aprīlim Latvijā risinās tradicionālais Komponistu savienības rīkotais festivāls "Latvijas Jaunās mūzikas dienas". Liene Jakovļeva un Andris Dzenītis "Klasikas" studijā izvaicā Komponistu savienības priekšsēdētāju Daci Bluķi un diriģentu Kasparu Ādamsonu, kura vadībā 21. martā skanēs koncerts „Laimes hormoni".

Ar ko iezīmīgas šī gada Latvijas Jaunās mūzikas dienas? „Pirmkārt, festivāla programmā ietverta vesela virkne pasaules pirmatskaņojumu. Otra būtiskā iezīme – šogad festivālā piedalās visas paaudzes: sākot ar bērnu mūzikas skolu audzēkņiem līdz pat mūsu kompozīcijas vecmeistariem, kuriem jau sirmas galvas," stāsta Dace Bluķe. Viņa arī atklāj, cik daudzpusīgs būs šī gada festivāls kopumā un kā noritējis darbs pie dažādo projektu sagatavošanas.

Viens no intriģējošākajiem notikumiem festivāla ietvaros būs koncerts "Laimes hormoni", kas 21. martā notiks Lielajā ģildē.

"Ja ar kori "Latvija" līdz šim esmu sadarbojies ne reizi vien, šāda apjoma koncerts, kurā iekļauti trīs pirmatskaņojumi, katram diriģentam nozīmē krietnu izaicinājumu un lielu notikumu," stāsta diriģents Kaspars Ādamsons.

Intervijā "Klasikai" diriģents atklāj: "Pavasara burvība un hormonu lidojums īpaši koši izpaudīsies koncerta pirmajā daļā. Komponists Georgs Pelēcis skaņdarbā "Endorphin Music" sola uzlādēt klausītājus ar lieliskas enerģijas lādiņu un ticību saviem spēkiem. Tikām komponiste Indra Riše Čella koncerta iedvesmu smēlusi brīnišķīgā Latgales dzejnieka Valentīna Lukaševiča dzejolī, kurā debesu valstība solīta arī tiem, kas nepārstrādājušies guļ zālītē..."

Savukārt koncerta otrā daļa risināsies citās noskaņās: skanēs Pētera Butāna darbs "Zvaigznes un ūdeņi" stāstniekam, korim un simfoniskajam orķestrim (teksta autori - Maira Asare, Pauls Cēlans, Česlavs Milošs un Sergejs Moreino). Šis opuss mudinās iedziļināties ebreju tautas skaudrajā liktenī, kurā saskatāmas daudzas paralēles ar latviešu tautas vēsturi.