Mūzikas svētki pie Leigo ezera Igaunijā ir neaizmirstams vasaras muzikālais notikums, kas būtu jāpiedzīvo ikvienam. Īpašajā Baltijas dienā Maruta Rubeze atklāj Leigo festivāla iespaidu krāsainību.

Vairākkārt šajā romantiskajā vidē aizvadīto gadu laikā viesojušies arī mūziķi no Latvijas, un šogad divu dienu daudzveidīgās programmas ietvaros šeit uzstājās Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris igauņu diriģentes Anu Tali vadībā.

Divas dienas - 8. un 9. augustā - svētku ietvaros izskanēja astoņi svētku koncerti, kurus varēja izbaudīt tuvi un tāli ciemiņi. Varējis sastapt gan rāmi sēdošos un slinki zvilnošos, gan eiforijā klīstošos vai pat transā dejojošos, bet - neviena īgņas vai neapmierinātā!

Ieklausāmies dziedātāja Jareka Kasara un viņa pavadošās grupas - sešu čellu priekšnesumā. Uzklausām sarunu ar čellistēm, kuras ir ļoti iepriecinātas par darbošanos šādā projektā: čellu nekad nevar būt par daudz! Jareks visām patīk, jo ir jautra personība, kurš nekautrējas stāstīt par dzīvi, kāda tā ir.

Maruta Rubeze uzrunā arī igauņu klausītājus, kuri atzīst: pats labākais Leigo mūzikas festivālā esot draugi un atrašanās ārpus pilsētas, pēc darba nedēļas atbraucot tīrajā zaļumā. Leigo festivālam ir laba slava; labi zināma šīs vietas mistiskā gaisotne.

Šīs vasaras Leigo festivāla kulminācija - Kimmo Pohjonena (akordeons, vokāls) un Saanas Pohjonenas (bungas, vokāls). "Šī ir īpaša vieta uz zemes," teic Kimmo par Leigo festivālu.

Sarežģīti ir raksturot un pamatot Leigo ezera mūzikas festivāla vietu Igaunijas izklaides nozares ainavā. Varbūt izklaide pat nav vispareizākais vārds, lai raksturotu Leigo būtību, taču skaidrs ir tas, ka kvalitatīvās un spēcīgās emocijas, kas dzīvo mūsu dvēselē vēl ilgi pēc festivāla beigām, ir kas vairāk kā vienkārši brīdis kopā ar draugiem zaļumos.

Leigo ir kaut kas vairāk – tas ir stāsts par kādu sapni. Kad Leigo saimnieks Tenu Tamms 1981. gadā ieradās Leigo meklēt sev vasaras māju, viņš vairs nespēja pamest šo vietu. Lūkojoties uz vienu mazu ezera actiņu un ar krūmiem aizaugušo zemi, viņam radās ideja izveidot Leigo par skaistu ezerzemi. Pēc vairāku gadu darba arī dzima pirmais ezers, kura vidū vēl joprojām ir ar veciem vītoliem apaugusi saliņa. Tieši uz šīs salas 1998.gadā realizējās Tenu Sibīrijas ceļojumos dzimušais sapnis - klausīties skaistu mūziku brīvā dabā.

"Man vienmēr tuva bijusi daba: esmu dzimis Igaunijas vidienē: tā kā mums nekādu kalnu nebija, mani allaž piesaistīja ainavu dažādība. Ieraugot nelielu pauguru, man tā jau bija liela laime! Līdzās tam man vienmēr patikusi mūzika. Kad 1981. gadā ieradāmies, nebija neviena ezera. Tagad - veseli 14. Zem ūdens kopumā atrodas 34 hektāri, un šis darbs turpinās," stāsta Tenu Tamms.

Tāpat uzklausām mūzikas producentu Vladimiru Rešetovu, kurš uzsver, ka šī patiesi ir unikāla vieta, kur savienojas debesis, zeme, meži, ūdens, gaisma un uguns."Te ir ideāla vieta, lai nejustu rūpes par to, kas mūs gaida rīt." Pārdomās dalās arī latviešu klausītāji, kuriem Leigo mūzikas festivāla apmeklēšana jau kļuvusi par tradīciju.

Savus iespaidus atklāj arī Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra altu grupas koncertmeistars Arigo Štrāls un igauņu diriģente Anu Tali, kura šajā festivālā viesojas otro reizi un no sirds slavē Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra mūziķus, kas piedalās festivālā.

Par Leigo mūzikas festivālu savas domas pauž arī laikraksta "Diena" mūzikas žurnāliste Inese Lūsiņa, kura neslēpj sajūsmu par te notiekošo: "Tas ir speciāls piedzīvojums, ko vismaz reizi mūžā vajadzētu izbaudīt katram! Kad pie sevis nodomā, ka visa fantāzija, ko ar cilvēka rokām var izdarīt, jau izsmelta, vēl pēc tam izrādās, ka izdomāt var vēl kaut ko!" Tāpat viņa dalās pārdomās par Leigo festivāla programmu un viesiem.