Turpinot apgūt dejas vēstures raibos ceļus un neceļus, Ilga Auguste šoreiz pēta latīņu dejas - rumbu, salsu un ča-ča-ča.

Par to, kā šīs eksotiskās dejas iekļuvušas balles deju saimē, stāsta balles un sporta deju eksperts Dainis Liepiņš. Viņš atklāj, ka Eiropas balles dejām Latīņamerikas dejas piebiedrojušās 20. gs. sākumā . “Tomēr Latīņamerikas dejas nevar būt dejas pamatēdiens, par kādu uzskatāmas klasiskās balles dejas (fokstrots, valsis, tango). Tās var kalpot  tikai kā saldais ēdiens jeb piedeva,” uzsver Dainis, teikto pamatojot ar visai prozaiskiem iemesliem – dejas raksturu un tērpiem.

“Klasiskajā ballē piedalās sabiedrības līderi, un viņiem nepieklājas izrādīt ne pārspīlētu erotiku, ne sportiskumu. Turklāt ierasts, ka ballē dāmas ierodas vakarkleitās, savukārt kungi – žaketē. Šādā apģērbā dejot džaivu būtu problemātiski.”

Tomēr pakāpeniski šīs dejas tomēr iekarojušas paliekošu vietu līdzās savām nopietnajām dejas māsām.

“Cilvēki vienmēr bijuši izslāpuši pēc jaunumiem: ilgstoši darot vienu un to pašu, iestājas rutīna un apnikums. Tad nu Latīņamerikas dejas piedāvā erotiku, jutekliskumu un kaislību, bet svinga, roka un diskodejas – sportiskumu, sacelšanos pret tradīcijām. Tieši tāpēc šīs dejas allaž patikušas jaunatnei,” zina stāstīt Dainis Liepiņš.

Kopā ar kora Juventus dziedātāju Ingu Raubenu-Upmali pētām vielas, kas dejotājos izraisa atkarību no Kubas dejām, kā arī  lūkojam, kuru latviešu komponistu mūzikā saklausāmas īpašas simpātijas pret šo brīvības salu.

“Kubas dejās mani valdzina emocijas, ko sagādā komunikācija ar partneri. Tas ir pamatīgs pozitīvisma lādiņš, no kura burtiski lidoju! Ne tautiskajās, ne modernajās dejās ar partneri neesmu izjutusi to saikni, ko Kubas dejās. Tās dejojot, izdalās laimes hormons!”

Inga neslēpj, ka aizraušanās ar Kubas dejām ne tikai ietekmējusi, bet arī mainījusi viņas dzīvi: “Sākumā gāju uz vienu nodarbību nedēļā, bet šobrīd – uz četrām… Brīvu vakaru vairs nav, bet jūtos ļoti labi. Jūtu, ka dzīvoju!” Tagad Inga par savu izaicinājumu uzskata sasniegt rezultātus šajā disciplīnā, parādot citiem savu māku.

Kubas muzikālā kultūra raisījusi plašu rezonansi daudzu valstu komponistu jaunradē. Ja runājam par latviešu komponistu saimi, jāmin Ādolfs Skulte un Raimonds Pauls. Iespējams, tieši maestro ar savu baleta viencēlienu “Kubas melodijas” šajā ziņā bijis pionieris.

Baleta pirmizrāde mūsu Baltajā namā notika 1963. gada 23. septembrī. Starp citu, tolaik drosmīgā Kuba Padomju savienībā bija modē: par spīti ASV noteiktajam embargo, kreisi orientētā Fidela Kastro vadībā tā spītīgi lauza sociālisma ceļu. Turklāt “Kubas melodijas” vēstīja par kubiešu neatkarības cīņām ar visaptverošu uzvaru finālā! Iestudējumu veidoja viens no spilgtākajiem tālaika Latvijas baleta raksturlomu tēlotājiem – Valentīns Bļinovs; iestudējumu kopumā raksturoja ugunīgs temperaments, taču presē tas raisīja pretrunīgus vērtējumus.

Dažus gadus vēlāk – 1967. gada 25. maijā – pirmizrādi piedzīvoja Ādolfa Skultes pilnmetrāžas balets “Negaiss pavasarī” kā velte Lielās Oktobra sociālistiskās revolūcijas 50. jubilejai. Libretu sacerēja komponista skolasbiedrs (un arī solabiedrs!) Arvīds Ozoliņš, bet horeogrāfiju atkal veidoja Valentīns Bļinovs. Lai gan librets tika kritizēts, uzvedums kopumā tika slavēts un guva lieliskus panākumus Vissavienības mērogā.

Savukārt to, kā izklausītos Mocarta un citu klasiķu mūzika, ja viņi būtu dzimuši Kubā, demonstrē Raitis Zapackis.  Viņa atraktīvajā stāstījumā uzzinām, kā kubieši savā “tautastērpā” uzposuši vairākus pasaulslavenus ģēnijus: klausāmies gan Ludviga van Bēthovena 9. simfonijas finālu, gan Volfganga Amadeja Mocarta 40. simfoniju sol minorā, kas papildināta ar savdabīgu vokālu, kā arī Pētera Čaikovska “Gulbju ezeru”, kas drīzāk atgādina pelikānu vai flamingo parādi...

Neiztikt arī bez Georga Frīdriha Hendeļa operas "Rinaldo" fragmenta…

Galu galā, arī Kubā taču cilvēki iemīlas un iet pie altāra Riharda Vāgnera mūzikas pavadībā: kāzu maršs no “Loengrīna” kubiešu gaumē nudien ir amizants: gluži cita nozīme un informācijas lauks!

Tāpat Raitis pastāsta, kādi Eiropas un krievu komponisti jutušies "Kubas noburti" un ieskicē arī pašu kubiešu oriģinālmūzikas devumu savas zemes muzikālajā portretēšanā.

Bet ar saksofonista Arta Sīmaņa palīdzību atsaucam atmiņā Kubas mūziķu neticamos piedzīvojumus 2005. gada festivālā Saxophonia. Tos raisījuši traki pārpratumi par Latvijas klimatiskajiem apstākļiem...

Ilgas Augustes saruna ar balles deju speciālistu, Latvijas Sporta deju profesionāļu federācijas licencētu treneri, tiesnesi un Latvijas Balles deju asociācijas biedru, kā arī Cēsu BJC deju skolotāju Daini Liepiņu par balles dejām ar Kubas izcelsmi, kā arī "Trasta komercbankas" sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas Jolantas Kaķes stāsti un ceļojuma iespaidi par deju un kubiešiem šodienas Kubā rodami ŠEIT!