Ja visi raidījumi bija ļoti interesanti, tad šoreiz ir sakarības kurām, neskatoties uz cieņu pret D. Liepiņa zināšanām deju vēsturē, nevaru piekrist.
Kamēr Liepiņa kungs runā par deju vēsturi, rašanos, utt. viss ir interesanti. Pavisam negaidīti rumbas tēma atklāja vairākas sakarības vai nesakarības, pretrunas.
Katram raidījumam, rakstam ir kāds mērķis. Viens no mērķiem ir cilvēku informēšana, otrs – lai cilvēki varētu šo informāciju pareizi izmantot, kas šoreiz vairākos aspektos cilvēkiem sniedza maldinošu informāciju.
Mēģināšanu strukturēt atbilstoši raidījumā dzirdētajam.
Vairākas reizes tika pausta doma, ka latīņamerikas dejas ir balles dejas un vēl trakāk – ballēs zināmā mērā pat deserts, kas nekādā veidā nav pareizi. Latīņamerikas dejas, kā jau Liepiņš teica, ir nabadzīgo cilvēku dejas, kuras dejoja zem klajas debess, ar maz apģērbu, nekādu prasību apģērbam, mūzikas instrumenti vienkārši, uzvedībā nekādas etiķetes normas, bet dejā galvenās ir seksu imitējošas kustības. Tāds „deserts” nevienā kategorijā pat attāli nelīdzinās ballei, bet gan ir ballītes, klubiņa un atbilst tautas deju kategorijai.
Gribu iebilst arī latīņu deju erotikas uzteikšanai, it kā balles dejas nebūtu pietiekoši erotikas un viņiem bērni nedzimtu. Šeit Liepiņa kungam būtu jāatzīst, ka latīņamerikas dejas, salīdzinot ar balles dejām, piedāvāja daudz nekaunīgāku, atklātāku publisku erotikas legalizāciju, kas praktiski mazināja, pat izslēdza kulturālas uzvedības normas. Protams, ka nekulturālība ir vienkāršāka, neprasa nekādu apmācību, jo trakāk, jo labāk, ko visu ļoti atbalsta zemāko slāņu masas, kuru vienmēr ir vairāk.
Latīņu deju erotika, jutekliskums, seksīgums iziet ārpus labas uzvedības normām, kā rezultātā kulturālās uzvedības cienītāji centās šīs dejas aizliegt, ierobežot, bet masām piemīt primitīvisma spēks un beigās skolotāji saprot, ka masās ir arī peļņa un kulturāla uzvedība tiek nolikta ēnā, jo sākas lavīnas efekts.
Nevaru piekrist, Liepiņa izteicienam, ka sporta dejas ir sarežģītākas par balles dejām. Ja jau tā, tad loģika saka, ka sarežģītāko deju pārstāvji noteikti prot dejot vienkāršākā deju veidā.
Šis Liepiņa kunga popularizētais viedoklis rosina viņam uzdot jautājumu : Kāpēc 20 gadus nekur ballēs, kur pēc Jūsu uzskatiem tiek dejotas vienkāršāka veida dejas, neredz dejojot sarežģītāko deju veidu apguvušos cilvēkus? Vēlreiz uzsveru – 20 gadu laiks ir milzīgs laiks kura laikā notikušas ļoti daudzas balles.
Jau vēls. Beigšu pirmo daļu. Turpinājums sekos.