4. aprīlī koncertzālē Ave Sol uz Lielā Gavēņa laika dziedājumu koncertu aicina Latvijas Pareizticīgās baznīcas koris Logos.

Kora saknes meklējamas 90. gados, kad Latvijā uzstājās Latvijas Metropolīta un Latvijas Kultūras fonda koris Joana Šenroka vadībā. Dažādu iemeslu dēļ tā darbība pārtrūka, taču pēc daudziem gadiem tēvam Joanam radās doma to atjaunot. Tā nu pagājušā gada novembrī kopā sanākuši divpadsmit vīri, kuri iepriekš dziedājuši Latvijas profesionālajos koros: Ave Sol, VAK „Latvija”, Latvijas Radio korī, Latvijas Nacionālās operas korī un citos. Jau Ziemassvētkos koris piedalījās divos liturģiskajos svētku Dievkalpojumos Rīgas Kristus Piedzimšanas pareizticīgo katedrālē.

Kora vadītājs ir tēvs Joans Šēnroks - diriģents, Maskavas garīgā semināra, Latvijas universitātes Teoloģijas fakultātes un Latvijas Mūzikas akadēmijas (prof. I. Kokara kordiriģēšanas klases) absolvents, teoloģijas maģistrs, kurš jau ilgstoši lolojis ieceri izveidot profesionālu kori pareizticīgās mūzikas koncertprogrammu atskaņojumiem.

Ikvienu no divpadsmit vīriem fascinē tēva Joana personība. „Tik harismātisku, dziļas cilvēcības apstarotu cilvēku ar dziļu izpratni par visdažādākajiem procesiem gadās sastapt reti. Tāpēc viņa aicinājums apvienoties korī vienā acumirklī rada dzirdīgas ausis. Turklāt paši jau bijām noilgojušies pēc šāda veida sadarbības un kopā sanākšanas. Visi esam vīri spēka gados, un katrs no mums dziedājis pie dažādiem profesionāliem diriģentiem, taču ar tik dziļu sapratni par savstarpējo attiecību kultūru sastopam pirmoreiz,” intervijā "Klasikai" stāsta kora "Logos" dalībnieks Arnis Paurs.

Kādas rakstura īpašības nepieciešamas, lai ikviens dalībnieks korī justos labi un iekarotu pārējo kolēģu cieņu? Andris prāto: pirmkārt, jāvairās no sava viedokļa uzspiešanas, kašķīguma, tā vietā godā turot iecietību. Jāpiemīt arī spējai lietas apspriest kolektīvi.

Koris ir atvērts plašam repertuāram, kas var arī nebūt saistīts ar sakrālajām tēmām. Arnis Paurs sarunā atklāj turpmākos plānus, kas saistīti ar sadarbību ar komponisti Gaļinu Grigorjevu, Rīgas Doma zēnu kori.

Bet Lielā Gavēņa laika dziedājumu koncerts būs savdabīgs ekskurss šāda repertuāra mūzikā vairāku gadsimtu griezumā.