Šoreiz „Post factum" triju stundas ceturkšņu garumā Gunda Vaivode un Orests Silabriedis dalīsies iespaidos par pēdējā laika spilgtākajiem muzikālajiem notikumiem, talkā aicinot arī jauno komponisti Eviju Skuķi.

Šoreiz stāsts par mūsdienu mūzikas dueta UMS 'n JIP viesošanos Rīgā un sitaminstrumentālistu koncertu Waves Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā. Tāpat - atsauksmes par Volfganga Amadeja Mocarta 41. simfonijas "Jupiters" atskaņojumu Em. Dārziņa mūzikas vidusskolas simfoniskā orķestra un diriģenta Andra Vecumnieka sniegumā Lielajā ģildē. Klausītāju uzmanībai - arī kultūrnotikumi Romā, kā arī ekskluzīva telefonintervija ar Elīnu Garanču: tā būs pirmā saruna ar dziedātāju pēc viņas otrā bērniņa piedzimšanas. Bet raidījuma sākumā – cieņpilna piemiņa nule kā aizsaulē aizgājušajam filozofam Vilnim Zariņam, ieklausoties Ingas Saksones gatavotās pārraides fragmentā.

Studijas viešņa – komponiste Evija Skuķe – šobrīd mācās Latvijas Mūzikas akadēmijas profesores Selgas Mences kompozīcijas klasē, vēl joprojām dzied korī „Kamēr...", cītīgi cep kūkas un nodarbojas ar visa veida radīšanu: „Lamēr radu, tikmēr dzīvoju!" Pašlaik Evijas radošajā virtuvē top skaņdarbs stīgu orķestrim. Tā nosaukums būs „Tramvajs".

Visu pagājušo nedēļu Latvijā viesojās mūsdienu mūzikas duets UMS 'n JIP, sniedzot ne tikai lekcijas un meistarklases, bet arī divus atšķirīgus koncertus. Koncertā, kas notika Latvijas Mūzikas akadēmijā, programmā bija iekļauti Ķīnas un latviešu autoru darbi, savukārt Ģertrūdes ielas teātrī programmā tika iekļauta mūzika, ko sacerējuši trīs krievu autori - Nikolajs Hrusts, Mihails Fuksmans un Antons Svetļičnijs. Skanēja arī ķīniešu komponistes Du Juņas un turku komponista Džana Ēzera mūzika, turklāt duets atskaņoja arī fragmentus no savas kameroperas, kas tapusi, izmantojot kādas Šveices avīzes periodiku: tajā itin viss (arī skandāli un dramatiski notikumi!) aprakstīts ļoti lakoniski, jo avīze paredzēta izlasīšanai 20 minūtēs...

Evija Skuķe atklāj, ka turku autora mūzika bijusi cieši saistīta ar politiku, savukārt fragmenti no kameroperas bijuši asprātīgi un atraktīvi: galvenā tematiskā ass bijuši atšķirīgie PH līmeņi, kur „PH" nozīmē Parisas Hiltones iniciāļus. Savukārt krievu autoru mūzika bijusi grūtāk uztverama.

Vērtējot sitaminstrumentu mūzikas koncertu Waves, kas Latvijas Mūzikas akadēmijā notika 5. februārī, Evija Skuķe atzīstas, ka arī viņa savulaik mēģinājusi rakstīt skaņdarbu sitaminstrumentiem: „Diemžēl pārcentos. Biju iedomājusies, ka mūziķis vienlaikus spēj spēlēt ne tikai ar rokām, bet arī kājām. Tā nu ar darbu knapi tika galā divi mūziķi..."

Sitaminstrumenti Eviju valdzina, tāpēc koncertā pārsteidzošas emocijas sagādājis gan Tomasa Vicmana darbs, kur būtiska loma bijusi precīzai skaitīšanai, gan Arnolda Rīdhammera skaņdarbs mazajām bundziņām. To atskaņojis Ernests Mediņš. „Kaut kas neiedomājami fantastisks! Nekad nebūtu domājusi, ka viens cilvēks var tik precīzi un intensīvi ko tādu paveikt!" Tāpat Evijai prieku sagādājusi asprātīgie programmas pieteikumi.

Savukārt Gunda slavē labi jūtamo sitaminstrumentu brālības izjūtu, kas vērojama tieši pēdējā laikā: "Tas ir tik simpātiski, ka vienas klases cilvēki – gan studenti, gan pedagogi, var apvienoties vienā projektā, vienlaikus nezaudējot savu individualitāti."

Waves vērtējumā Gunda iesaistījusi arī koncertā satikto klausītāju Titu Gulbi, kurš šobrīd studē jurisprudenci Latvijas Universitātē un par koncertu Waves uzzinājis, klausoties „Klasiku". „Esmu apmierināts ar dzirdēto - saņēmu to, ko gaidīju." Viņaprāt, jurisprudencei ar mūziku ir daudz kopīga. Ar mūzikas lietām ikdienā nebūdams saistīts, topošais jurists atzīst: „Klasiskā mūzika nomierina, īpaši instrumentālā. Tā palīdz sakopot domas, atslēgties no realitātes un vienkārši funkcionēt."

Orestam Silabriedim šonedēļ lielu prieku sagādājis Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolas simfoniskais orķestris, kura sniegumā Orests noklausījies Mocarta 41. simfoniju („Jupiters"). „Kopš Andris Vecumnieks stājies pie orķestra diriģenta pults, mūziķu acīs parādījies neticami liels muzicēšanas prieks, kas atspoguļojas arī spēles kvalitātē!" Vēl Orests pamanījis, ka Andris meklē jaunas krāsas un atrod nebijušas nianses gan mazāk zināmos, gan ļoti populāros skaņdarbos.

Skatu uz pasaules muzikālajiem notikumiem šoreiz metusi Gunda Vaivode, visupirms dodoties uz Romu cerībā apmeklēt Romas operu. Diemžēl sapnis nav piepildījies operas streika dēļ.

Taču pamatīgu gandarījumu "Klasikas" direktorei sagādājuši brīži mūsdienu itāļu arhitekta Renco Piano projektētajā koncertzālē. „Ar kopīgu foajē tajā savienotas trīs dažādu izmēru jaunas koncertzāles. Pārņēma balta skaudība, skatoties uz ērtajiem, sarkanajiem krēsliem, tumšbrūno koka apdari, kas akustiku padara gluži vienkārši lielisku."

Šajā zālē Gunda klausījusies kamerorķestri Accademia Nazionale di Santa Cecilia ar Lorinu Māzelu pie diriģenta pults, atskaņojot Sezāra Franka simfoniju re minorā, kā arī simfonisko miniatūru „Romas pīnijas". „Mēs visi labi zinām šī orķestra tradīcijas un spēles kvalitāti. Lorinam Māzelam šobrīd ir 84 gadi – kaut dažbrīd viņa sniegumā jūtams attaisnojams sagurums, „Romas pīnijas" atplauka visā savā krāšņumā," muzikālajos iespaidos dalās Gunda.

Pēcāk viņa devusies arī uz Itālijas austrumiem, Bari pilsētu, kur Petrucelli teātrī noskatījusies līdz šim neuzvestās Riharda Štrausa operas „Elektra" pirmizrādi. Oresta lomu dziedājis Egils Siliņš, bet Elektru atveidojusi Jeļena Pankratova. „Viss bija lieliski, arī kritiķi par Egilu jau izteikušies ļoti atzinīgi." Katrā ziņā, šis notikums Bari pilsētai licis saprast, ka eksistē arī citas operas – ne tikai „Rigoleto" un „Toska".

Bet raidījuma noslēgumā – telefonintervija ar Elīnu Garanču, kas ir pirmā saruna pēc priecīgā notikuma – otrā bērniņa piedzimšanas. Šobrīd Elīna kopā ar ģimeni atpūšas saulainajā Malagā, kopā ar dziedātāju ir arī viņas mamma Anita Garanča, kurai 10. februārī aprit 65. jubileja. Gundas izvaicāta, Elīna sirsnīgi stāsta par šī brīža rimto dzīvi, un pēc skatuves jūt vien attālas skumjas.