Ilze Medne un Andris Dzenītis raidījuma "Post factum" fokusā likuši piecus koncertus, kuru izvērtējumā piedalās arī kompetenti eksperti, kā arī kopā ar topošo muzikoloģi Vizmu Zvaigzni atstkatās uz konkursa Riga Jazz stage 2014 rezultātiem.

4. aprīlis: Baha Svētā Marka pasija un Ešenvalda Lūkas pasija Rīgas Domā

Muzikoloģe, LTV kultūras redakcijas vadītāja Ieva Rozentāle: "Apbrīnoju mūziķu uzņēmību: mūsdienu steidzīgajā vidē nav tik vienkārši motivēt klausītāju koncentrēties uz tik ilglaicīgu projektu. Klausītāju pārpilnais Rīgas Doms apliecina, ka pēc šāda mēroga projektiem ir pieprasījums. Ieguvēji būs tie, kas noklausīsies visas pasijas; tikai tad pa īstam var apjaust spēku, kas šādā projektā iekodēts. Ņemot vērā, ka darbi sarežģīti, rezultāts bija labs un kvalitatīvs. Ja ļoti gribētos piekasīties, varētu runāt par dažām vokālajām nepilnībām, tomēr šoreiz ideja un mūzika stāvēja pāri sīkumiem. Pārsteidza Jānis Kurševs! Nebiju gaidījusi tik spilgtu, pārliecinošu sniegumu. Tajā pašā laikā ir riskanti līdzās Baham atskaņot vēl kaut ko, šajā gadījumā Ērika Ešenvalda mūziku ar gluži citu mūzikas valodu. Taču šādi pretstati vienlaikus ir interesanta pieredze."

Muzikoloģe, nodibinājuma "Rīga 2014" vadītāja Diāna Čivle: "Sajūtas ir līdzīgas kā vērojot Riharda Vāgnera tetraloģiju "Nībelunga gredzens". Ir dzinulis to visu izdzīvot. Tāds garīgās attīrīšanās veids. Turklāt abu opusu atskaņojumā bija vērojama savstarpēja ietekme – proti, Baha atskaņojums bija vieglāks, gaisīgāks, smagnējums pārgājis uz Ešenvalda pasijas atskaņojumu."

Savus iespaidus atklāj arī Musica Baltica direktore Solvita Sējāne: "Ēriks uz ciešanu ceļu skatījies gaiši, atrodot gan paradīzi, gan mīlestību. Tāds mīlestības ceļš. Darbs, kas noteikti ieies ne tikai Latvijas kormūzikas vēsturē, bet tiks izpildīts visā pasaulē. Ļoti labs Daumanta Kalniņa tēla pieteikums."

Laikraksta "Diena" mūzikas kritiķei Inesei Lūsiņai bijis interesanti vērot, ka vienā un tajā pašā žanrā var būt tik diametrāli pretēji lasījumi: introvertais Baha lasījums pretstatā postromantiski sakāpinātajai Ērika Ešenvalda pasijai. "Viens opuss - skaidri caurredzams, otrs – kontrastiem bagāts, vērienīgs. Daumanta Kalniņa Pazudušais dēls robežojās ar rokmūzikas enerģētiku." Ērika pasija Inesei radījusi ilustratīvi tiešas asociācijas ar E. Loida-Vēbera mūziklu "Jēzus Kristus superzvaigzne".

Andris Dzenītis pozitīvi vērtē Marka pasijas interpretāciju, katru no daļām ievadot ar mācītāja lasījumu, kā arī uzsver Rīgas Doma akustikas specifiku atsevišķu solistu snieguma kontekstā. Ērika Ešenvalda darba kontekstā viņš slavē gan emocionālo slodzi, gan komponista drosmi radīt lielas formas reliģiska satura darbu. Andris slavē Daumanta Kalniņa degsmi un balsi, viņa sniegums bijis emocionāli uzrunājošs. "Kaut arī opusā ir daudz instrumentālu atradumu, ieskaitot ilustratīvos paņēmienus un orķestra faktūra ar kori izklausās interesanti, tajā ir ļoti daudz atpazīstamu nianšu – šķiet, ka tas jau ir bijis, un ne jau Ērika mūzikā. Gribētos mest tiltu uz Brodvejas stilu, mūziklu stilistiku, kuras ietekme krietni jūtama. Gribētos novēlēt autoram lielāku individualitāti."

11. aprīlis: Mateja pasija Rīgas Sv. Pētera baznīcā

Andris Dzenītis: "Būt šajā koncertā bija tāpat kā atrasties Berlīnes vai Vīnes filharmonijā un klausīties visaugstākās raudzes mūziķus un lieliskāko interpretāciju, kāda vien iespējama." Viņš uzsver gan autentisko interpretāciju, gan starptautiskā ansambļa solistu lielo pieredzi šādas mūzikas atskaņošanā, kas nodrošinājis augstu emocionālo līmeni. Andris slavē arī jaunos latviešu solistus – gan Rihardu Milleru Jūdas lomā, gan Kalvi Kalniņu Pētera lomā. "Šis bija viens no retajiem gadījumiem, kad pēc koncerta izskanēšanas šķita, ka esi pabijis ārpus stratosfēras un pēc tam atgriezies uz zemes. Kosmiska sajūta..."

Izcilo atskaņojumu slavē arī Solvita Sējāne.

8. aprīlis: kameransambļa "3 + 1" koncerts Lielajā Ģildē

Ilze Medne no sirds priecājas par koncerta kopējo kvalitāti un pozitīvajām izjūtām: "Johannesa Brāmsa Klavieru kvintets izskanēja tādā emocionālajā temperatūrā un mūziķu atdevīgumā, savstarpējā sajūtā, ka viss cikls šķita kā viena elpa." Visaugstākā uzslava pianistam Edgaram Tomševicam.

10. aprīlis: koncerts "Bēthovena Vijolkoncerts un Mocarta simfonija" Lielajā ģildē. Tomass Gūlds (vijole) un orķestris Sinfonietta Rīga

Ilze Medne neslēpj: fakts, ka šis koncerts bija vienlaikus Tomasa Gūlda jaunā albuma ieraksts, šoreiz, iespējams, izrādījies klupšanas akmens: "Lielais sasprindzinājums un vēlme sasniegt maksimālu precizitāti šoreiz kaitēja koncerta kopējai kvalitātei. Gūlds bija uzņēmies ambiciozu mērķi, vienlaikus būdams gan solists, gan atskaņojuma vadītājs."

Edgars Raginskis: "Dīvainas izjūtas... Bēthovena Vijolkoncerta interpretācijā nejutu mūziķa dzirksti, kaut Gūldu pazīstam kā virtuozu solistu. Jutos kā nonācis ierakstu sesijā, kur "izfilēta" katra nots, panākts juteklisks, bet bezjēdzīgs frāzējums. Bēthovens nav skaistuma konkurss! Taču sajūsmināja orķestris. Visas instrumentu grupas bija precīzas, artikulētas, ar brīnišķīgu skaņu, diemžēl struktūra bija pakļauta nevis loģikai, bet dekorativitātei."

Taču gan Ilze, gan Edgars uzsver, ka Mocarta Lincas simfonijā, kur Gūlds sēdies pirmās vijoles krēslā, viss bijis citādi, un atskaņojums veidojies brīnišķīgs, emocionāli pilnasinīgs.

4. aprīlis: koncerts "Viva Beethoven" Lielajā ģildē. LNSO, Vadims Gluzmans (vijole) un diriģents Žerārs Korstens

"Hermaņa Brauna fonda" direktore Inna Davidova: "Vadims Gluzmans ir no tiem mūziķiem, kuriem ir svarīgi atklāt mūzikas iekšējo garu. Bēthovena mūzika dziļākajā būtībā ir vienkārša, cilvēciska, un Vadims to ļoti labi izjūt, izcilā līmenī spējot parādīt vijoles iespējas – gan trauslumu, gan kaisli, gan brutalitāti. Tā ir vienkāršība visaugstākajā pakāpē, ko tik ļoti grūti sasniegt."

Visas jauno džeza mūziķu konkursa Riga Jazz Stage 2014 norises vērojusi muzikoloģe Vizma Zvaigzne, kas dalās gan savos iespaidos par redzēto un dzirdēto, gan vaicājusi pēc viedokļa žūrijas pārstāvim no Apvienotās Karalistes Stīvam Rubijam, gan dziedātājai un pedagoģei Ingai Bērziņai.