Sestdien, 15. februārī, no plkst. 17.00 līdz 22.00 Esplanādē notiks festivāls „Rīgas Ziemošanās": ikviens varēs iesaistīties mākslas darbnīcās un prāta spēlēs, izstaigāt sešas aktivitāšu takas un tikties ar Rīgas simboliem, kuru vidū būs arī Rīgas Bebrs. Tieši viņš (īstajā vārdā - Mārtiņš Kozlovskis no "Ideju institūta") arī šoreiz raidījuma viesis.

Par Bebra kunga darbiem un nedarbiem gada siltajos mēnešos nācies dzirdēt vai ik dienas, taču kā ir ziemā? Izrādās, ka ziemā Rīgas Bebrs cilvēkiem vēlas rādīt mākslu, turklāt viņa sirdij tuvākā esot tieši koktēlniecība: „Mīlu radīt skaistus darbus," stāsta Bebra kungs, uzsverot, ka Rīgas kanālā nesen atvēris arī pats savu muzeju – lai gan cilvēki jauno ekspozīciju vēl nav aplūkojuši, kolēģi sakot, ka ir skaisti.

Taču festivāla „Rīgas Ziemošanās" laikā Rīgas Bebrs no kanālmalas dosies Esplanādes virzienā. Bebrs jeb Mārtiņš, pārejot uz nopietnāku sarunas toni, atgādina, ka tieši neganto blēņdari bebru rīdzinieki pērn izvēlējušies par Rīgas simbolu, tāpēc viena no festivāla būtiskākajām aktivitātēm būs bebrings – „ļoti nopietna sociālā aktivitāte"... Turklāt šajā dienā Rīgas Bebrs izspēlēs arī savu galveno trumpi - īpašo deju, kuru varēs apgūt ikviens. 

Festivālā būs sastopami arī Bebra tuvākie draugi: dziedās Kaķu koris Bebra drauga Melnā kaķa vadībā, būs arī Rīgas Gailis, Skursteņslauķis, Rīgas Atslēga... Bet muzikālus akcentus pasākumam piešķirs Goran Gora, grupas „Oranžās brīvdienas" un „Bermuda divstūris", kā arī citi. Lai festivāla apmeklētājus nebaida ziemas drēgnums: našķu un siltu dzērienu netrūks!

Bet 14. un 15. februārī plkst. 19.00 Latvijas Dzelzceļa muzejā un 16. februārī plkst. 18.00 Liepājas teātrī būs skatāms kameroperu diptihs "Līsistrate".

Latvijas, Šveices un Vācijas mūziķu un mākslinieku kopīgi radītais mūsdienu kameroperu iestudējums, kura iedvesmas avots ir Aristofāna luga "Līsistrate" (411.g.p.m.ē.), ir viens no "Rīga – 2014, Eiropas Kultūras galvaspilsēta" tematiskās līnijas "Brīvības iela" nozīmīgākajiem jauniestudējumiem. Līsistrate ir stāsts par dzīvesgudru un spēcīgu personību – sievieti, kura spēj mainīt pasauli sev apkārt un pārtraukt karu, panākot miera izlīgumu nevardarbīgām metodēm.

Vienā vakarā tiks izrādītas divas kameroperas – komēdija un drāma, kuru autori būs Eiropā pazīstamais džeza mūzikas komponists Kaspars Evalds (Kaspar Ewald, Šveice) sadarbībā ar latviešu režisori Zani Kreicbergu, un latviešu pēdējo gadu labākās teātra mūzikas autors, Spēlmaņu nakts balvas 2012 ieguvējs, komponists Jēkabs Nīmanis sadarbībā ar libretisti Inesi Zanderi un režisori Kristīni Siris (Christine Cyris, Šveice).

Uzveduma radošā komanda var lepoties ar atzītiem māksliniekiem: to vidū solisti Kristīne Gailīte, Žanīna Hircela (Jeannine Hirzel, Šveice), Roberts Kollers (Robert Koller, Šveice), scenogrāfe un kostīmu māksliniece Kristīne Jurjāne, gaismu mākslinieks Mārtiņš Feldmanis, vokālā grupa "Putni", vīru koris, kamerorķestris, diriģents Normunds Dreģis.

Projekta mākslinieciskā vadītāja, idejas autore un producente ir vokālās grupas „Putni" vadītāja Antra Dreģe. Ideju par iestudējumu viņa lolojusi četrus gadus: „Kad manās rokās nonāca antīkā luga un sāku iedziļināties tēmā, atskārtu, ka tā ir gluži personiska līnija arī manā dzīvē: visas manas ģimenes sievietes tā vai citādi piedzīvojušas karu."

2011. gada augustā aizbraucot uz Šveici, Antra sākusi lūkoties pēc atbilstošiem māksliniekiem, kuri varētu palīdzēt realizēt ieceri. „Šveici pazīstam kā no visiem vējiem pasargātu miera ostu -  gluži pretēju Latvijai, kuru plosījuši kari un okupācijas. Tieši tāpēc man šķita būtiski savest kopā māksliniekus ar dažādu vēsturisko pieredzi, un šobrīd labi redzams, ka kombinācija sevi attaisnojusi."

Viņa prāto - pirmajā brīdī šķiet, ka ideja traka: tēma nav ērta, ne izklaidējoša. „Taču viss norit ļoti labi. Tieši komiskā un traģiskā līdzsvars sniedz tēmas plašo, filozofisko skaidrojumu, pēc kā tiecos, uzsākot šo projektu."

Kaut arī mūzikas valoda katrā diptiha daļā būs krasi atšķirīga, diriģents Normunds Dreģis atgādina, ka visu vienos tēma - sieviete un karš. „Kaspara Evalda mūzikas izteiksmei vairāk raksturīgs džeziskums un mūziklam tipiskas iezīmes, kamēr Jēkabam Nīmanim – dramatiskās krāsas, polimetrija, taču arī viņa skaņurakstam netrūkst prātā paliekošas skaistas melodijas. Vienkārši jāpierod pie mūzikas savdabīgā plūduma," stāsta diriģents. Tāpat kā dzīvē, kur līdzās mīt prieki, bēdas un paradoksi, arī diptihā kopējā līnija būs jūtama: pati Līsistrate ir sieviete ar plašu emociju gammu.

„Mēģinot atklāt Līsistrates raksturu, sajūta ir neparasta: šajā meičā vienlaikus mīt spēks un vājums," prāto Līsistrates lomas atveidotāja Žanīna Hircela no Šveices. „Esmu daudz lasījusi par Latviju – gan Raini, gan vēstures grāmatas, un biju šokēta par jūsu pagātni, jo mums nekā tāda nav bijis. Latvijā jūtos kā jaunā valstī, kur viss vēl top, un cilvēku attiecībās valda gluži citāda saikne nekā Šveicē. Kad stāvēju jūsu Grāmatu ķēdē, sapratu: Šveicē nekas tāds nebūtu iespējams."

Latvijā pagaidām plānotas trīs „Līsistrates" izrādes, savukārt rudenī radošā grupa dosies uz Šveici, kur diptihs tiks izrādīts piecas reizes.

Gan abu komponistu, gan galveno lomu tēlotāju, tāpat režisoru un libretistu stāstīto klausieties „Klasikā" trešdien, 12. februārī, plkst. 17.30.

Vēl šajā dienasgrāmatā par to, ka aizvadītās nedēļas nogalē „Rīga 2014" pasākumu kopa ievadīta arī ASV, kur Latvijas vēstniecībā apskatāma Latvijas Mākslas akadēmijas rektora Akekseja Naumova un profesora Kristapa Zariņa izstāde, kā arī par jaunumiem Latvijas Dabas muzejā tepat Rīgā.