9. februāra raidījumā „Bolero", kas bija veltīts karnevāla un maskošanās tēmai, Maruta Rubeze uz sarunu aicināja gleznotāju Kasparu Zariņu. Viņš pastāstīja par sava tēva, izcilā gleznotāja un pedagoga Induļa Zariņa (1929-1997) jubilejas izstādi „Karnevāls" Mūkusalas Mākslas salonā.

Piedāvājam plašākā izklāstā Kaspara Zariņa pārdomas par Induļa Zariņa personību, daiļradi un laikmetu, kā arī maskošanos un  ar to saistīto pārtapšanas procesu.

Kaspars Zariņš: „Tēvam bija daudz māksliniecisko talantu. Viņš ļoti mīlēja arī literatūru, un savas erudīcijas dēļ bija kā staigājoša enciklopēdija. Tēvam ļoti patika Itālija un Spānija, tāpēc arī viņa gleznāk ienākuši sižeti par karnevālu. Lai gan līdzās tam tēvs pievērsās arī cirka tēmai, kas visai tipiska latviešu gleznotājiem – piemēram, Birutai Baumanei vai Borisam Bērziņam."

Gleznotājs atzīst, ka karnevāls kā mākslinieka izpausmes brīvība visos laikos bijusi raksturīga Latvijas Mākslas akadēmijai: „Lai gan neatceros tēvu redzējis kādā tērpā, šo tradīciju viņš nekad nenoliedza. Tēvs bija diplomāts..."

Visu 9. februāra raidījumu "Bolero", kas pievēršas karnevāla un maskošanās lietām, iespējams noklausīties ŠEIT!